Zinmais Nezinmaj

No plastmasas radīts iepakojums dažadu produktu pārvadāšanai ir viena no tām atkritumu grupām, kas pašreizējos apstākļos nav pārstrādājama. Arī Latvijā inženieri strādā pie risinājumiem, kas ļautu iepakojumam pildīt savu funkciju, vienlaikus esot videi draudzīgākiem. Viens no šādiem iepakojumiem ir termoiepakojuma plāksnes, ko radījušas Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumu sistēmu institūta pētnieces. To sastāvā izmantota invazīvā suga Kanādas zeltslotiņa, lopbarībā neizmantojama zāle u.c. bioloģiski mazvērtīgi materiāli. Par jauno materiālu stāsta RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieces Ilze Vamža un Vivivta Priedniece. Jaunās plāksnes varētu izmantot preču drošai pārvadāšanai – materiāls pasargā no temperatūras svārstībām un mehāniskiem bojājumiem, piemēram, triecieniem. Zinātnieku veikumu licencējuši divi Latvijas uzņēmumi. Igaunijā top salmiņi no niedrēm Nu jau aizvien biežāk dzirdam par dažādiem tehnoloģis

Cianobaktērijas reiz apgādāja planētu ar skābekli, bet to pēcteči - zilaļģes - rada kaitējumu Baltijas jūras ekosistēmai. Jau sen runājam par to, ka Baltijas jūra aizaug ar aļģēm un to ziedēšanas laikā daudzviet ūdens kļūst zaļš. pie vainas lielā mērā ir tas, ka jūrā nonāk pārāk daudz barības vielu - slāpeklis un fosfors. Turklāt jaunākie pētījumi lieks domāt, ka Baltijas jūras centrālā daļa slāpekli uzņem ātrāk nekā jebkurš cits reģions pasaulē. Vai tā ir, kāda ir aļģu divējādā daba un kā cilvēka darbība veicina to vairošanos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktors vadošais pētnieks Juris Aigars un šī institūta zinātniskā asistente doktorante Ineta Liepiņa. Aļģes var izmantot arī pārtikā un enerģētikā Ne reti jūras malā var ieraudzīt akmeņus, kas apauguši ar zaļiem, mīkstiem matiem - tās ir ulva aļģes, kuras zinātnieku interesi piesaista ar savā vērtīgajām īpašībām un kuras var izmantot gan pārtikas, gan ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī enerģētikas ieguvē. Ne reizi

Teju divi gadi pandēmijas noskaņas ne vienam vien cilvēkam liek meklēt veidus, kā sevi izklaidēt, atpūsties un atslēgties no ikdienās. Ņemot vērā ierobežojumus un ik pa laikam noteiktā mājsēdes, izklaides bieži ir turpat mājās pie kāda ekrāna. Seriālu skatīšanās maratoni, stundām ilga datorspēļu spēlēšana vai arī grāmatu lasīšana – šie ir tikai daži veidi, kā atpūšamies, patveroties no reālās dzīves. Kā šī bēgšana no realitātes ir kļuvusi par mūsu ikdienu pandēmijas apstākļos un vai tā ir veselīga mūsu psihes aizsargreakcija pret ikdienas grūtībām, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. Aktieri kameras priekšā rada citu realitāti Kino un teātra aktieri caur savu emocionālo pieredzi iejūtas dažādos tēlos, ne reti pakļaujot tam savu ķermeni un dzīves veidu. Ko aktiermeistarībā nozīmē jēdziens "metodes aktieris", kuras Holivudas zvaigznes visspilgtāk iemieso šo metodi un kā tā darbojas? "Akt

Muskuļi cilvēka ķermenī ikdienas veic darbu, kuru mēs nereti uztveram kā pašsaprotamu. Kā darbojas muskuļi mūsu ķermenī un kā mēs ar savu dzīves veidu varam veicināt vai arī apgrūtināt to darbu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Sporta zinātnes programmas vadītāja, asociētā profesore Līga Plakane. Tapusi jauna bezkontakta melanomas skrīninga iekārta Ādas vēža jeb melanomas savlaicīga diagnostika ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem, lai to veiksmīgi ārstētu. Medicīnā jau tiek lietoti dermatoskopi ādas veidojumu pārbaudei, taču nesen pētnieku komanda nākusi klajā ar jaunu bezkontakta melanomas skrīninga iekārtu. Tā ļautu veikt precīzu, vienkāršu un ātru ādas veidojumu analīzi jebkuram lietotājam bez iepriekšējām zināšanām. Kā tad iekārta darbotos un kam tā īpaši noderētu? Par multispektrālu bezkontakta melanomas skrīninga iekārtu stāsta jaunuzņēmuma “Bdetect” vadītājs, ekonomikas doktora kandidāts Ronalds Skulme, inženierzinātņu doktors Rīgas Tehniskajā universitātē Dmitrijs Bļiz

Biezas klades ar interviju pierakstiem, izbalējuši foto vai smagas vārdnīcās - šie un citi valodnieku, folkloristu un vēsturnieku reiz bieži izmantotie rīki pamazām atrod pielietojumu arī mūsdienīgākā un pieejamākā veidā, kļūstot digitāli. Humanitārās zinātnes Latvijā piedzīvo digitalizāciju. Smagās vārdnīcas, ar roku rakstīto interviju transkriptus un kartotēkas pamazām aizstāj balss atpazīšanas tehnoloģijas un datubāzes. Kā šķietami netehniskajās humanitārajās zinātnēs ienāk mašīntulkošana un dažādi virtuālie rīki, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš, Rēzeknes tehnoloģiju augstskolas profesore lietišķajā valodniecība Sanita Martena un Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valsts Ernštreits. Skaņu ierakstu restaurācija Zinu, ka Norvēģijā reiz bija svarīgs vēsturisks ieraksts no lentas, kas ilgus gadu glabājusies zemā temperatūrā. Tās skaņas atjaunošanā tika iesaistīta vesela ķīmiķu komanda. Pē

Pasaule mums apkārt ir sarežģīta un daudzveidīga, vide, kurā jāprot orientēties. Un cilvēka smadzenēm ikdienas ir jāveic nopietns uzdevums - orientēties šajā telpā, kas ir mums apkārt. Kā smadzenes apstrādā informāciju par vidi un telpu mums apkārt un kā šīs zināšanas palīdz vai reizēm traucē ikdienas dzīvē? Kādas mentālās kartes veidojam mūsu galvās un kāpēc dažkārt apmaldāmies sev zināmās vietās, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.

Eifeļa torņa izmēra asteorīds gada decembrī pietuvosies mūsu planētai. NASA norāda, ka bažām nav pamata un asteorīda sadursme ar zemi nav gaidām. Taču šādas bīstamas satikšanās izplatījumā notiek un liela izmēra asteorīda triecienus ne reizi vien piedzīvojusi arī mūsu planēta. Kas ir asteroīdi un kādi ir to radītie riski Zemei, skaidro Mazā meteorītu muzeja vadītājs, astrofiziķis Kārlis Bērziņš. "Asteroīds Nereus pietuvosies Zemei, bet patiesībā pietuvošanās nebūs tuva ikdienas izpratnē. Tas palidos garām Zemei apmēram 10 reizes tālāk nekā atrodas Mēness," norāda Kārlis Bērziņš. "Būtībā nekādas bīstamības nav." Pētnieks norāda, ka 17. decembrī vēl nedaudz tālāk no Zemes palidos garām gandrīz 800 metru liels asteroīds. Asteroīda Nereus izmērs ir ap 300 metru. "Būtībā, kaut arī tas ir tālāk, potenciāli varētu radīt lielāku postījumu Zemei," atzīst Kārlis Bērziņš. "Katru mēnesi Zemei garām palido lielāki vai mazāki asteroīdi. Vēl vairāk - katru mēnesi Zemei pietuvojas kādi nelieli asteroīdi un dažkārt tos at

Jūras krasti Latvijas teritorijā ir krietni mainījušies pēdējos gadsimtos gan dabas stihiju, gan cilvēku ietekmē. Arheologi kopā ar vēsturniekiem un vides zinātniekiem apjomīgā pētījumā meklē liecības par cilvēku dzīvi piejūras teritorijā senatnē. Kā dabas resursi noteikuši cilvēku dzīvesveidu piekrastē un kā cilvēks mainījis piekrasti, stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ilga Zagorska, Latvijas Universitātes lektore Elīna Guščika, arheologs, šī projekta vadītājs Valdis Bērziņš. Dzintars: kas nosaka šī minerāla krāsu un kas ir tā sastāvā? Specifisku koku sveķi, bezskābekļa vide un silta gaisa temperatūra ir tie faktori, kas nepieciešami, lai veidotos dzintars. Kas nosaka šī minerāla krāsu, kas ir tā sastāvā un kādas ir dzintara īpašības? Pienaini bāli, matēti brūni, medus krāsā, mazi rupjgraudaini un koši apaļīgi – tādus dzintara gabalus un gabaliņus šai intervijai par godu uz galda ir nolikusi ģeoloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes muzeja eksperte Vija Hod

Ūdeņi, kurus diendienā laižam kopējā ūdens aprites sistēmā, ir kā grāmata, kurā var atrast pārsteidzošus faktus par sabiedrības veselību un paradumiem. Aizvadītā gada pavasarī stāstījām par to, ka Latvijā uzsākts notekūdeņu monitorings, kurā var konstatēt Covid-19 izplatību. Kādi dati iegūti pētījumā un notekūdeņi var stāstīt par sabiedrības veselību, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktors Aigars Bērziņš.

Padomju laikā čukči bija andektošu objekts, taču čukču kultūra ir daudz nopietnāka, pārsteidzošāka un joku saturam nebūt neatbilstoša. Čukči ir viena no neparastākajām Eirāzijas kontinenta pirmiedzīvotāju tautām, kas gadu tūkstošu garumā ir spējusi izdzīvot pašos skarbākajos apstākļos un adaptēties dzīvei pat divos kontinentos. Viņu izdzīvošanas un adaptācijas stratēģija un plašā migrācija ir arī interesants pētniecības objekts arī mūsdienu zinātniekiem. Pētnieki meklē čukču saiknes ar baltu tautām. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Latvijas Universitātes asociētais profesors biologs Indriķis Krams. Somu un ungāru valodu kopīgas saknes un saikne mūsdienās Lai arī somu un ungāru valodas pirmajā mirklī šķiet atšķirīgas, tās abas ir kopīgā valodu saimē. Kā divas tik tālas tautas ir apvienotas zem vienas izcelsmes valodām un vai somu un ungāru valodām mūsdienās ir kaut kas vairāk kopīgs par vēsturi? Sveiki! – mēs sakām latviešu valodā, ungāri teiktu – szia un igauniski tas skanētu – tere. Saskaņā ar

Glāzgovas klimata konference ir noslēgusies, uzliekot starptautiskai sabiedrībai jaunus mājasdarbus, tostarp mazināt akmeņogļu izmantošanu enerģētikā un mazināt mežu izciršanu, kas atsevišķos pasaules reģionos notiek nepieredzētā apmērā. Taču lielai daļai pasaules iedzīvotāju, tostarp arī Latvijā šis politiskās diskusijas šķiet tālas un viņu dzīvi neskarošas. Bet klimata pārmaiņas notiek jau šodien, tās notiek straujāk nekā līdz šim cilvēces vēsturē un to radītās vides problēmas būs mūsu ikdiena turpmāko dzīvi. Ar šādu ziņojumu zinātnieki jau vairākas desmitgades zvana trauksmes zvanus, taču iekustināt 7 miljardus uz aktīvāku rīcību, lai pielāgotos un iespēju robežās mazinātu sekas, kļūst aizvien grūtāk. Rīgas Stradiņa universitātē veiktā pētījumā skaidrots, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret klimata pārmaiņām un vai arī mēs noskatāmies uz šo procesu no malas, neizjūtot draudus, par kuriem runā klimata pētnieki. Ar pētījumu raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Rīgas Stradiņa Universitātes dokto

Dienas ir kļuvušas pavisam īsas un pirmās ziemas prognozes no jauna atgādina, ka nepielūdzami nāk aukstākais un dabā arī klusākais laiks. Šodien raidījumā skaidrojam, kas ziemā notiek ar tiem dzīvniekiem, kuri nevar lepoties ar bieziem kažokiem vai iespēju migrēt uz siltajām zemēm. Par kukaiņiem ziemā stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis.

Otrais pasaules karš izkaisīja cilvēkus pa malu malām un savu tālāko likteni arī daudzi latvieši sagaidīja tālu prom no savas dzimtās zemes. Viena no šādām vietām bija kara gūstekņu nometne Beļģijas pilsētā Zedelgemā, kur 2018. gadā tika uzcelts piemineklis, pieminot latviešu karavīrus, kas cīnījās nacitistiskās Vācijas karaspēka rindās. Piemineklis raisījis arī starptautiskas diskusijas par vēsturi un kolektīvo atmiņu. Kas notika Zedelgemas nometnē Otrā pasaules kara beigās un kāpēc piemineklis raisījis arī starptautiskas diskusijas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks. Mārtiņš Kaprāns un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldībai nācies saskarties ar pieaugošu spiedienu, kura mērķis ir panākt latviešu leģionāru piemiņai veltītā pieminekļa aizvākšanu. Bišu stropa veidolā darinātais piemineklis Zedelgemā tika uzstādīts 2018. gada rudenī, bet pēdējā laikā pret pieminekli tiek vērsta arvien

Ostas apkaimes iemītnieku dzīve ik pa laikam nonāk sabiedriskajā dienaskārtībā, visbiežāk izskatot sūdzības par gaisa kvalitāti, sliktu smaku vai tamlīdzīgiem traucēkļiem. Dzīve Daugavas lejtecē Rīgas apkaimēs nozīmē dzīvot līdzās ne tikai ūdeņiem, bet arī līdzās industriālai videi. Cilvēku dzīvesveids šajā vidē saistījis arī pētnieku uzmanību. Kā cilvēki sadzīvo ar ostas klātbūtni un vai pilsētas ekonomisko aktivitāti var apvienot ar cilvēku labklājību un drošu dzīves vidi? Par izpētīto raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieki Dace Bula un Jānis Dauvavietis. Industriālā laika sākums Rīgā Gumijas rūpnīca „Provodņik” Sarkandaugavā, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika Ķengaragā, linu un džutas fabrika netālu no Šreienbušas,  tagadējā Čiekurkalna, krāsu fabrika un vadmalas manufaktūra Zasulaukā. Tā varētu turpināt uzskaitīt rūpniecības uzņēmumus, kas 19. gadsimta otrajā pusē  iezīmēja jaunus vaibstus Rīgas ainavā, taču fabriku skurste

Ja nevara radīt dabisku pļavu laukos, varam mēģināt to darīt pilsētā. Latvijas Dabas fonds šogad Rīgas apkaimēs ierīkoja dabiskas pļavas. Vai pilsētas apstākļi ir labvēlīgi dažādu augu augšanai un kāpēc pilsētām vajag dabiskos zālājus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro zālāju eksperte Latvijas Dabas fonda pilsētpļavu projekta vadītāja Rūta Sniedze-Kretalova. Pētniece stāsta, ka Rīgā katrai pilsētas pļavai piemeklēts īpašs sēklu sastāvs, jo ir atšķirīgi gaismas apstākļi dažādās vietās, piemēram, Brasas apkārtnē ir ēnaina pļava, kurā nav vērts sēt saulmīļus augus. Savukārt Bolderājas apkaimē zāliens izveidots uz kāpas, tā ir sausa vide, kur jāsēj citi augi. Katrai vietai ir kaut kas specifisks. Kopā 20 pilsētas pļavu gabaliņi aizņem 2,6 ha zemes. Vietas, kur ierīkot pļavu, pieteica paši apkaimju iedzīvotāji. Skaistās rudzupuķes un magones gan šajās pļavās neredzēs, jo tās nav dabisko pļavu puķes. "Šobrīd varam var nopirkt tikai ārzemju sēklu maisījumus pļavu puķēm. Lielās platībās ārpus sava dārziņa neva

Intensīva migrācija mūsdienu pasaulē ir tik ikdienišķa parādība, ka būtu pārsteidzoši, ja Latviju tā neskartu. Pēdējās desmitgades laikā Latvija kļuvusi par dzīvesvietu dažādu tautību iebraucējiem, lai arī publiskajā telpā aizvien runājam par latviešu izbraukšanu no valsts. Kam un kāpēc Latvija ir pievilcīgs galamērķis? Par to vairāk zina stāstīt Latvijas Universitātes pētnieki, kuri par šo jautājumi veikuši arī pētījumu. Iepazīstina Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Māris Bērziņš  un šīs pašas fakultātes vadošā pētniece, docente Elīna Apsīte-Beriņa. Etniskais sastāvs Rīgā 20. gadsimta sākumā Ir viegli domāt, ka globalizāciju un migrācija ir mūsdienu Rīgu padarījusi daudzveidīgāku nekā tā bija agrāk. Bet arī pirms simts un vairāk gadiem Rīga bija mājvieta daudzu tautību cilvēkiem, un krietnu laiku latvieši Rīgā nemaz nebija vairākumā. Kāds bija iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 20. gadsimta pirmajā pusē, kā un kuras etniskās grupas asimilējās tā laika nacio

Nesen raidījumā stāstījām par melno stārķi, kura populācijas pieaugums Latvijā nav gaidāms. Bet ir kāda putnu suga, par kuru esam lepojušies ilgu laiku. Latvijā dzīvo liela daļa visas Eiropas mazo ērgļu populācijas, tāpēc to sargāt ir starptautiska atbildība. Kas paveikts mazā ērgļa labā un vai apstākļi ir labvēlīgi mazā ērgļa populācijas pieaugumam? Kādas akūtas vides problēmas atklājas, veidojot aizsardzības plānu mazajam ērglim, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ornitologs, Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze. Pētnieks norāda, ka mazais ērglis ir vienīga putnu suga, par kuras aizsardzību esam atbildīgi starptautiski. „Ir virkne iemeslu, kas liek domāt, ka nevajadzētu atslābt, domājot par mazo ērgļu aizsardzību, sarunā norāda Jānis Ķuze. „Ne visur Eiropā mazajam ērglim klājas labi. Ir valstis, kur izmisīgi tiek organizēti aizsardzības pasākumi, lai noturētu mazo ērgļu populāciju pie dzīvības.” „Latvijā ilgstoši mazajam ērglim bijušas zemas ligzdošanas sekmes, kas no populācijas ilgtermiņa vesel

Tik šķietami pierastas izjūtas, kā auksts, karsts pieskāriens vai reakcija, apēdot ko asu, līdz šim ir maz pētītas. Šī gada Nobela prēmijas medicīnā laureāti ir padziļināti mēģinājuši rast skaidrību uz jautājumiem par šiem fundamentālajiem procesiem cilvēka organismā. Sagaidāms, ka atklājumi šajā jomā dos arī praktisku pielietojumu nākotnē. Kā mūsu ķermenis uztver ārējos kairinājumus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītājs Andrejs Millers. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā šogad piešķirta diviem ASV zinātniekiem, kas atklāja receptorus, ar kuriem cilvēki sajūt siltumu, aukstumu un pieskārienus. Šie atklājumi tiek izmantoti, lai efektīvāk ārstētu hroniskas sāpes. Nobela prēmiju saņems profesors Deivids Džuliuss no Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko un Libānā dzimušais profesors Ardems Pataputians no Skripsas pētījumu institūta Kalifornijā. Pētnieku sasniegumi malārijas valkcīnas izstrādē Pavisam nesen apstipr

Tuvākajā laikā klajā nāks valodnieku radītais "Latviešu valodas dialektu atlants". Tā pirmajā sējumā simts kartēs redzams, cik daudzveidīga un bagāta ir latviešu valoda, kādās izloksnēs runā cilvēki Latvijā, kā darinām vārdu un kā mūsu valodas dialekti un izloksnes mainās. Kādas pamazināmās formas ir vārdam "medus" dažādās Latvijas vietās un kā Kurzemē loka lietvārdus? Iepazīstam savas valodas bagātību kopā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošo pētnieci Annu Stafecku un ši institūta zinātnisko asistenti Aneti Ozolu. Atlantam materiāli vākti jau no 20. gadsimta 30. gadiem, bet intensīvi pēc Otrā pasaules kara. Anna Stafecka skaidro, ka vispirms bija jāizstrādā programma, kas iznāca 1954. gadā, un vadoties pēc tās pētnieki vāca materiālus visos pagastos pēc 1939. gada iedalījuma. Tie bija 512 pagasti, bet runātāji bijuši 500 pagastos. Vairāk nekā 600 jautājumu, lai izjautātu vietējos izloksnes runātājus. Ne katru reizi tas bijis veiksmīgi. Bet rezultātā atlants ir tapis, ir bijis daudz d

Šī gada ANO klimata konference ir kā mājasdarba atrādīšana skolotājai klases stundā. Pirms sešiem gadiem starptautiskā sabiedrība apņēmās rīkoties, lai mazinātu globālās temperatūras celšanos. Šogad Glāzgovā ir jāatskaitās par paveikto. Daži "klasesbiedri" ir nobastojuši šo stundu, tikmēr citi ceļ trauksmi par ārkārtas stāvokli. Kamēr Glāzgovā pulcējas valstu vadītāji, lai kaulētos par tālāko klimata politiku, Madagaskara piedzīvo pirmo klimata pārmaiņu izraisīto badu, bet žurnālisti Lielbritānijā publicējuši nopludinātu informāciju par dažādu valstu centieniem ietekmēt zinātnieku klimata ziņojumu. Par ko liecina šī brīža situācija un ko sagaidīt turpmāk klimata jautājumu risināšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga. Jānis Rozītis vērtē, ka, domājot par Latviju, svarīgi ir divi aspekti, kur Latvijai būtu jāiestājas: viens ir globā